sen. jā, patiešām baiss vārds. lūk, sen arī neesmu bijusi šeit. pārāk sašutusi par savu sasodīto bezspēcību pašās dzīvē. pamazām zūd pat pēdējie cerību stari. gribu ieritināties segā, dabūt kādu aizraujošu lasāmvielu un karstu kakao krūzi; sēdēt tā ilgi. nogurusi no steigas un dusmām. protams, ka nikna esmu uz sevi un šoreiz (lai arī ļoti vēlētos kādu citu) bet par vainīgu jāatzīst vien sevi pašu. jā, nožēlojamo mani.
ir grūti. grūti saprast kā rīkoties un apvaldīt raudas. skaistuma un panākumu orientētā pasaulē, tur jā, tur manis nav. tie aši pamet skatus, bet vairs nevelta pat nicinošus smaidus, jo tie nevēlas izšķiest savu šķietami dārgo laiku.
simtiem reižu sacīju cik ļoti viss apnicis, bet tagad ir pienākusi tā reize, kad tiešām izprotu šos sasodītos vārdus. nu tik ļoti apnicis, ka vairs nespēju. neceļas rokas pat ko iesākt vai mēģināt, jau paredzot neizdošanos.
es asaru pilnām acīm viņus apbrīnoju, bet asaru pilnām acīm tos nīstu. Lūdzu, kaut reiz - es?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru