mom, I'm not with the cool kids.

es padodos. esmu bezcerīgi zaudējusi. ir jālaiž vaļā. dusmās jau krata drebuļi. nespēju atslābt un atbrīvoties. pārspīlēts daudzums naida.

blink

vēl joprojām katru brīdi baiļojos, ja nu tur tiešām aut kas notiek. īstenībā, kāda gan man tur starpība? esmu bezgala muļķīga šādās lietās.
rīt, tas ir jau šodien ir L. dzimšanas diena. gribu pagājušo gadu.
izjūk draudzības un aizplūst asaras.

pasargā mani, spārnotais!

nē, nē, nē, nē, nē, nē, nē, nē! tie bijām mēs, lūdzu, nekļūstiet par jūs. es ar to nespēšu samierināties, un tagad esmu pārāk ievainojama, lai izliktos vienaldzīga. nu, kas pie velna notiek? kāpēc es nevaru?
ak, kungs, vajag nomierināties, bet šķiet, ka galva līdz ar sirdi eksplodēs.
eju šņukstēt uz dušu, rītdiena, aizej - nepienākot.

I want to say goodbye.

tikai šorīt, kad es nespēju piespiest sevi pamosties un doties uz nolādēto skolu, es sapratu cik patiesībā nelaimīga esmu. cik ļoti, ļoti. jā, tagad tas ir daudzums, kuru es varu izmērīt un aprakstīt. esmu tukša un nogurusi. nevaru savākties. gribas raudāt, bet es nemāku, jo tā es nedaru.
sāp vientulība, neprasme.
draudziņ, es patiešām nespēju. pat sapņi pārtop murgos un smaidi griezīgās grimasēs. 

lost inside.

ķeros pie pēdējām izdevībām, kāpēc tas viss nevar paiet, un es, kā vienmēr, uz to vienkārši nolūkotos? apdedzināšanās seko viena otrai. es nemāku nepaļauties uz cilvēkiem. ceri un saņem pretī kaitinošos apziņas apvainojumus par atkārtotu stulbumu.
kāpj. kāpj. 

ja visas nelaimes samestu maisā, varbūt izdotos no tām pat uz neilgu laiku atbrīvoties. (jā, es saprotu cik neiespējami un muļķīgi, tas skan).

rīt angļu valodā mutiskā daļa par tēmu "grāmatas". un, lūk, es saskumu, tik sen neesmu pabeigusi lasīt iesāktu grāmatu, tik sen neesmu lasījusi grāmatu, kas mani aizrautu - kā agrāk. gribu atpakaļ dziedoņus un aukas un muļķīgas lubenes unun vēl nelasītus klasiķus un mūsdienu rakstniekus. grūti pat bija atsaukt atmiņā, kas ir pēdējais, ko es patiešām pabeidzu, un ak jā, tas bija sasodīti senajā augustā - nogalini mani maigi, sajūsmas nekādas. vienkārši gribēju izlasīt.

es tur biju, varbūt arī nē.

meklējumā. laikam tomēr viņam toreiz bija taisnība nodēvējot mani par meklējumu un mūžību. (piedod, negribu skaidrot kā tas viss notika, pateikt tikai to, ka galvenais nosacījums bija vārda sākumburts - m)  tā es arī ieguvu magoni.
meklēju un meklēju. varbūt pārlieku slikti, vai pārāk aizrautīgi, jo rezultātu nekādu. negribas, lai arī turpmāk būtu jāpārtiek tikai no sasodītām atmiņām. nemainīgi nemierīgs stāvoklis. viņi visi skrien, steidzas, gūst bēdas un baudas, atstājot mani pa vidu, to visu redzot, bet neizkustoties it nemaz. reiz es mēģināju ielekt to izdomātajās laimēs, bet tikai aklie tur gūst prieku, es atkritu atpakaļ ar skaudru apziņu, ka es gribu būt daļa, bet ne jau ar tādiem līdzekļiem.
neievērojama. man ir bail, kad beigsies šis posms manā dzīvē es izdegšu.
pārmaiņas jau tagad.

you're to messed up for being 'just' messed up.

sen. jā, patiešām baiss vārds. lūk, sen arī neesmu bijusi šeit. pārāk sašutusi par savu sasodīto bezspēcību pašās dzīvē. pamazām zūd pat pēdējie cerību stari. gribu ieritināties segā, dabūt kādu aizraujošu lasāmvielu un karstu kakao krūzi; sēdēt tā ilgi. nogurusi no steigas un dusmām. protams, ka nikna esmu uz sevi un šoreiz (lai arī ļoti vēlētos kādu citu) bet par vainīgu jāatzīst vien sevi pašu. jā, nožēlojamo mani.

ir grūti. grūti saprast kā rīkoties un apvaldīt raudas. skaistuma un panākumu orientētā pasaulē, tur jā, tur manis nav. tie aši pamet skatus, bet vairs nevelta  pat nicinošus smaidus, jo tie nevēlas izšķiest savu šķietami dārgo laiku.


simtiem reižu sacīju cik ļoti viss apnicis, bet tagad ir pienākusi tā reize, kad tiešām izprotu šos sasodītos vārdus. nu tik ļoti apnicis, ka vairs nespēju. neceļas rokas pat ko iesākt vai mēģināt, jau paredzot neizdošanos.


es asaru pilnām acīm viņus apbrīnoju, bet asaru pilnām acīm tos nīstu. Lūdzu, kaut reiz - es?