tikai šorīt, kad es nespēju piespiest sevi pamosties un doties uz nolādēto skolu, es sapratu cik patiesībā nelaimīga esmu. cik ļoti, ļoti. jā, tagad tas ir daudzums, kuru es varu izmērīt un aprakstīt. esmu tukša un nogurusi. nevaru savākties. gribas raudāt, bet es nemāku, jo tā es nedaru.
sāp vientulība, neprasme.
draudziņ, es patiešām nespēju. pat sapņi pārtop murgos un smaidi griezīgās grimasēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru