rūgtums

nelauzīšu klusumu jau atkal. smieklīgi analogas situācijas. apnikusi tā mana nolādētā neveiksme.
bēgu prom, šeit viss mani spiež. sasodīta pelēcība un nepiepildāmas vēlmes. ak, kaut vides maiņa kaut uz pāris dienām līdzētu, jo ar sevi galā tikt ir neiespējami.
pārmaiņas nāk straujiem soļiem, bet es paslēpšos.
pierasta izlikšanās spēle un maskas. zini? tā pat ir nedaudz labāk, palīdz neeksplodēt.

mēs varbūt aizbēgsim. citreiz.

kļuvusi par slinku rakstītāju. jauns gads, bet cīnos ar jau pāris gadus vecām problēmām. ieilgušām, nevajadzīgām, nejēdzīgām sajūtām. aptvert savu muļķīgo rīcību, bet tik un tā mesties liekulīgo emociju virpulī. depresīvas domas par nākotni. īstenībā ideju nav, priekšā viens liels tukšums. tas no kā vienmēr esmu baidījusies un centusies aizbēgt. skola tiks pabeigta. un. un viss. bez mērķiem, līdzcilvēkiem un atbalsta.
kā gan iespējams sevi pazudināt tik īsā laikā un ar labiem nodomiem? vilšanās. sevī. citos. visos. saplēstas izjūtas un neatklāti aizvainojumi, trauksmainas satikšanās, pārāk vieglas šķiršanās.
pagaidu draugi ar savu pagaidu interesi ir tapuši par manu mazītiņo atkarību, kuru kaunos atzīt skaļi.