ķeros pie pēdējām izdevībām, kāpēc tas viss nevar paiet, un es, kā vienmēr, uz to vienkārši nolūkotos? apdedzināšanās seko viena otrai. es nemāku nepaļauties uz cilvēkiem. ceri un saņem pretī kaitinošos apziņas apvainojumus par atkārtotu stulbumu.
kāpj. kāpj.
ja visas nelaimes samestu maisā, varbūt izdotos no tām pat uz neilgu laiku atbrīvoties. (jā, es saprotu cik neiespējami un muļķīgi, tas skan).
rīt angļu valodā mutiskā daļa par tēmu "grāmatas". un, lūk, es saskumu, tik sen neesmu pabeigusi lasīt iesāktu grāmatu, tik sen neesmu lasījusi grāmatu, kas mani aizrautu - kā agrāk. gribu atpakaļ dziedoņus un aukas un muļķīgas lubenes unun vēl nelasītus klasiķus un mūsdienu rakstniekus. grūti pat bija atsaukt atmiņā, kas ir pēdējais, ko es patiešām pabeidzu, un ak jā, tas bija sasodīti senajā augustā - nogalini mani maigi, sajūsmas nekādas. vienkārši gribēju izlasīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru